«Jauns gads atnācis, bet viss pa vecam iet savu gaitu tālāk, kā jau gājis»: raķetes un pašnāvniekdroni Ukrainā turpina sprāgt un postīt, cilvēki un necilvēki – mirt. Latvija turpina vākt ziedojumus un revidēt savus arsenālus, sūtīt palīdzības kravas un liet ierakumu sveces. Asiņainajam vājprātām neredz galu, un Lietuvas ārlietu ministrs ķeras vērsim pie ragiem: lai karu izbeigtu, jābūt dūšai sākt domāt, kā tieši to izbeigt. Bet tādas nav.
Ikvienam Briseles, Vašingtonas vai Berlīnes varas gaiteņu staigātājam ir skaidrs, ka iebrucēju izspiešana aiz Ukrainas robežām neko neatrisinās. Taču domāt tālāk, kur nu vēl runāt, paralizē bailes. Bailes atjēgties pašiem karojam ar Krieviju.
Skultes gāzes termināļa cēlāju – nu jau patiesībā necēlāju – runavīrs atļaujās publiski muldēt, ka valdība apkalpo Gazprom, Lietuvas un Somijas intereses. Tātad viņi beidzot būs paši sapratuši, ka politiskā izdevība jau sen zudusi un nav reanimējama. Interesanti, kurš no valdības partneriem uzņemsies patronāžu pār nākamo projektu?
Šķiet, jau labu laiku bijām atraduši no pašvaldību «ķeizariņiem». Droši vien arī Hūtesvīra problēmas lika aizdomāties, ka galvaspilsētu kaitina tāda provinciāla lielmanība. Tagad ilgā politiskā veiksme būs sakāpusi galvā Ogres novada domes priekšsēdētājam – viņam sagribējies «ieviest kārtību» vietējā muzejā. Kultūras ministram ogrēnietis droši vien šķiet zilonis porcelāna veikalā, taču viņam būtu riskanti mērīties, kuram partijā ir lielāka ietekme. Kas gan ir viena ne pārāk turīga valsts iestāde pret bagātu novadu?
Kad Ainars Mielavs izlēma iepriekšējās desmitgades sākumā pāris reizes uzstāties 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa, viņš daudzu agrāko cienītāju un dievinātāju acīs kļuva par kangaru. Ar «pelnu kaisīšanu» koncertos, dievošanos un dvēseles rētām mūziķim izdevās gūt piedošanu. Taču tas, kas agrāk šķita pašpārliecināta talanta kaprīze – ilūzija būt divkopienu sabiedrības samierinātājam jeb «pašmāju Bono» –, tagad izskatās pavisam nelāgi.
Krievijas prezidents ir pamanījis, ka atsaukšanās uz saviem kodolieročiem liek pasaulei uz viņu raudzīties «nopietnāk», un tāpēc ik pa laikam pavicina šo trumpi. Taču izskatās, ka tādejādi viņš panācis vien to, ka gados vecākai Rietumu politiķu un diplomātu paaudzei kādreizējais ienaidnieks – padomju «ļaunuma impērija» (no kuras šie kodolieroči mantoti) – nostaļģiski šķitīs savaldības un progozējamības etalons.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Lielais jautājums, «Zelta» mazākums, Otram dot, Tuvredzīgais «kurvītis», Nodrillēta plate, Helmanība, Vieglu prātu un Kodolkaulēšanās.
LIELAIS JAUTĀJUMS
Landsberģis: Rietumi joprojām nezina, kādai jābūt Ukrainas uzvarai
Minhenes Drošības konference tika dibināta, lai veicinātu dialogu starp oponentiem, tomēr šogad trīs dienas ilgā tikšanās bija sabiedroto viedokļu apmaiņas vieta, raksta Politico.
Pirms tikšanās izskanēja brīdinājumi, ka tādā veidā Minhenes drošības konference kļūs par savējo pulcēšanos. Tomēr tā gluži nav, un joprojām nav līdz galam skaidrs, vai visi sabiedrotie redz situāciju vienādi.
Vairāk uzziniet šeit.
«ZELTA» MAZĀKUMS
BNN atskats | Karš Ukrainā – gads, kas pārvērta pasauli un mūs
Pats šausmīgākais droši vien ir tas, ka aizvadītās 365 asiņainās un necilvēcīgās dienas spēja izraisīt viena vienīga (ne)cilvēka maniakāla iegriba. Savas absolūtās varas samaitāta «cara» apsēstība būt otram Pēterim Pirmajam.
Karu radīja meli. Totāli vājprātīgi, klaji idiotiski, truli analfabētiski to neticamībā. Aizejot pat tiktāl, ka to Krievijā, draudot ar bargiem sodiem, drīkstēja saukt vienīgi par «speciālo militāro operāciju», nekā citādi – līdz paša Putina runā paspruka aizliegtais vārds.
Vairāk uzziniet šeit.
OTRAM DOT
Latvieši Ukrainas atbalstam saziedojuši 38 miljonus eiro
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi Ukrainas atbalstam ir saziedojuši 38 miljonus eiro, norāda Ziedot.lv komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.
Kopumā palīdzībai Ukrainai iesaistījušies simtiem tūkstošu iedzīvotāju un tūkstošiem uzņēmumu. Ziedojuma summu veido ne tikai nauda, bet arī tehnikas ziedojumi, lai sniegtu reālu un nepieciešamu palīdzību Ukrainas cīņā pret Krievijas iebrukumu.
Vairāk uzziniet šeit.
TUVREDZĪGS «KURVĪTIS»?
Valdība noraida Skultes SDG termināļa attīstītāja un investora piedāvātos sadarbības nosacījumus
Ministru kabineta sēdē otrdien, 21.februārī, tika skatīts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izvērtējums attīstītāja AS Skulte LNG Terminal un tā investora iesniegtajiem Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa projekta sadarbības nosacījumiem. Tie, balstoties KEM analīzē, tika noraidīti. Projekta īstenotāji to sauc par valdības tuvredzību.
«Skultes terminālis ir lielā mērā kā pretgaisa aizsardzības sistēma. Mēs to pērkam par lielu naudu, bet nezinām, vai šaus,» februāra sākumā skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.
Vairāk uzziniet šeit.
NODRILLĒTĀ PLATE
Viedoklis | Nolikvidēsim skolas – būs mums laime?
Premjers Krišjānis Kariņš ir atradis zāles Latvijas izglītības sistēmas sakārtošanai. Proti, ja vēl vairāk samazināsim skolu skaitu, tad arī mums būs tā, kā Igaunijā – par viduvējībām skolēnu vidū varēsim aizmirst, skolotāji saņems ierēdņu cienīgas algas, bet jaunie pedagogi rikšiem vien metīsies aizpildīt tukšās vakances.
Diemžēl plate par skolu tīkla optimizāciju dažādu izglītības ministru izpildījumā ir drillēta tik ilgi, ka šim meldiņam sen vairs neviens netic.
Vairāk uzziniet šeit
HELMANĪBA
Pašvaldība liedz rīkot sapulci Ogres muzeja atbalstam, ministrs satraukts
Ogres novada pašvaldība ir nolēmusi neizsniegt atļauju rīkot sapulci Ogres muzeja atbalstam, ko ceturtdien, 23.februārī, pašvaldībai bija pieteikusi Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, šodien preses konferencē paziņoja pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale.
Arī tiesībsargs Juris Jansons vēsta, ka esot pievērsis uzmanību Ogres muzeja slēgšanai un šobrīd Tiesībsarga birojs strādājot pie situācijas analīzes un vērtējuma.
Vairāk uzziniet šeit.
VIEGLU PRĀTU
Mūziķi tur aizdomās kā RD fiktīvi nodarbināto
TV3 raidījumam Nekā personīga izdevies iegūt plašāku informāciju par to, kā laikā no 2012. līdz 2019.gadam ar partijām Saskaņa un Gods kalpot Rīgai saistīti politiķi, partijas biedri un arī viņu radinieki saimniekojuši Rīgas domes (RD) struktūrā – Rīgas tūrisma attīstības birojā (RTAB).
Taču Nekā personīga ir no citiem avotiem zināms, ka šajā lietā starp fiktīvajiem RTAB darbiniekiem figurē dziedātājs Ainars Mielavs, RD eksdeputāta Sanda Bergmaņa sieva un māte, tāpat arī žurnāliste Ksenija Zagorovska.
Vairāk uzziniet šeit.
KODOLKAULĒŠANĀS
Krievija aptur savu dalību START, paziņo Putins
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā teju divas stundas garajā uzrunā Federālajai sapulcei paziņoja arī to, ka Krievija aptur savu dalību Krievijas un ASV noslēgtajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (New START).
Taču Krievija neizstāšoties no līguma, bet tikai apturēs dalību tajā.
Vairāk uzziniet šeit.
